Laika ziņu kartes pēdējās stundās ir piedzīvojušas krasas izmaiņas. Ja vēl vakar šķita, ka ziema pamazām atkāpjas, tad jaunākie sinoptiķu dati rāda pilnīgi citu ainu.
Jau no 27. februāra laika apstākļi mainīsies kardināli, un mūs sagaida nevis vienkārši vēsums, bet pamatīgs ziemas “atvadu sveiciens”. Gaidāms viss komplekts: spēcīgs vējš, sniegputenis un krietns sals, kas liks atkal meklēt pašus siltākos mēteļus.
Kāpēc prognozes tik strauji mainījās?
Daudzi brīnās, kāpēc sinoptiķi tik pēkšņi mainīja savas prognozes tieši uz februāra beigām. Atbilde slēpjas atmosfēras spiediena pārgrupēšanās procesos virs Eiropas ziemeļu daļas. Virs Atlantijas okeāna izveidojies spēcīgs ciklons ir sācis strauji virzīties uz austrumiem, izspiežot relatīvi rāmo un silto gaisu, pie kura bijām pieraduši.
Tajā pašā laikā no ziemeļrietumiem pietuvojusies aukstā Arktikas atmosfēras fronte. Tā nes sev līdzi ne tikai zemas temperatūras, bet arī ļoti blīvu un smagu gaisu. Šo divu pretējo spēku – mitrā, siltā ciklona un ledainā Arktikas anticiklona – sadursme rada apstākļus, kuros laikapstākļi mainās burtiski dažu stundu laikā. Tas nav parasts atkusnis vai ierasts februāra sals, bet gan vērienīgs dabas process, kas ietekmēs miljoniem cilvēku visā reģionā.
Sniega trieciens un pamatīgs vējš
Tiem, kuri plānoja februāra pēdējās dienas pavadīt mierīgās pastaigās, nāksies savus plānus mainīt. Sākot ar 27. februāri, daudzās vietās sāksies spēcīga snigšana. Naktīs temperatūra var noslīdēt līdz pat mīnus 12 vai 15 grādiem, bet dienā pakāpsies vien nedaudz virs mīnus pieciem. Tomēr lielākās galvassāpes sagādās nevis sals, bet gan vējš.
Sinoptiķi brīdina, ka vēja brāzmas var sasniegt pat 25–28 metrus sekundē. Cilvēkam iet pret šādu vēju būs fiziski grūti, turklāt asais sniegs radīs sajūtu, it kā sejā tiktu bērta ledaina smilts. Šāda vēja un mitruma kombinācija rada ļoti nestabilus apstākļus, kas var izraisīt transporta kavēšanos un pamatīgus sniega sanesumus uz ceļiem.
Ziemas pārsteigums siltākos reģionos
Pat tie reģioni, kas parasti lepojas ar maigāku klimatu, šoreiz nepaliks neskarti. Dienvidu virzienā, kur iedzīvotāji jau sāka just pavasara elpu, temperatūra strauji pazemināsies. Ja dienā vēl būs ap plus diviem grādiem, tad naktīs termometra stabiņš noslīdēs līdz mīnus 10 grādu atzīmei.
Galvenā problēma šajās vietās būs spēcīgi nokrišņi – lietus, kas pāriet slapjā sniegā. Tas nozīmē, ka ceļi pārvērtīsies par bīstamām slidotavām. Kalnu apvidos šāda situācija gandrīz vienmēr nozīmē paaugstinātu lavīnu bīstamību. Frontālie lūzumi, kas nāk no rietumiem, piesātina gaisu ar mitrumu, padarot prognozes grūti paredzamas pat tuvākajai diennaktij.
Ledainais Arktikas ciemiņš
Ziemeļu un centrālajos apgabalos Arktikas gaiss būs jūtams visspēcīgāk. Sals šeit var kļūt pavisam bargs, vietām naktīs sasniedzot mīnus 15 grādus. Lai gan skaitliski tas var nešķist ekstrēmi, kopā ar brāzmaino vēju sajūtas būs tādas, it kā ārā būtu mīnus 20 vai vairāk.
Šis aukstums neatnāk viens – to pavada aktīva ciklonu darbība. Tas nozīmē, ka aukstais gaiss nestāv uz vietas, bet visu laiku mijiedarbojas ar citām gaisa masām. Rezultātā mēs redzēsim ļoti neparedzamu ainu: vienu dienu snigs, nākamajā noskaidrosies, bet jau aiznākamajā atkal plosīsies putenis. Šādas “atmosfēras šūpoles” ir nogurdinošas gan cilvēku pašsajūtai, gan komunālajiem dienestiem.
Ko ņemt vērā februāra izskaņā?
Pāreja no mērenas ziemas uz šādu asu aukstuma vilni vienmēr ir izaicinājums. Tiem, kuriem jādodas ceļā ar automašīnu, jārēķinās ar ļoti sliktu redzamību un slideniem ceļu posmiem. Savukārt gājējiem jāatceras, ka mitrais gaiss un vējš liek ķermenim atdzist daudz ātrāk nekā sausā salā.
Šajās dienās labāk pēc iespējas vairāk laika pavadīt telpās un neriskēt ar gariem pārbraucieniem, ja tie nav steidzami. Atmosfēras spiediena lēcieni un krasās temperatūras svārstības būs jūtamas visā Austrumeiropas teritorijā, liekot mums vēlreiz atzīt, ka daba joprojām spēj pārsteigt jebkurā brīdī.
Ko gaidīt latviešiem?
Pirmie pavasara vēstneši jau ir ceļā – baltie stārķi ir pametuši siltās zemes un sākuši savu garo lidojumu mājup. To apstiprina Polijas ornitologi, kuriem ir iespēja sekot līdzi putnu kustībai ar īpašām raidītāju ierīcēm. Sociālajos tīklos publicētā informācija liecina, ka stārķi, kas ziemu pavadīja Āfrikā, nu ir pacēlušies spārnos, lai atgrieztos savās ligzdās Latvijā.
Tūkstošiem kilometru pāri tuksnešiem
Putni, kuri ziemu pavadīja tālajā Čadā, jau vairākas dienas mērķtiecīgi virzās uz ziemeļu pusi. Viņu ceļš nav viegls – priekšā ir valstu robežas un plaši tuksneši, kur jāpaļaujas tikai uz savu izturību. Kopumā stārķiem jāmēro aptuveni četru līdz sešu tūkstošu kilometru attālums, kas ir īsts spēka pārbaudījums katram putnam.
Lidojuma laikā stārķi prasmīgi izmanto siltā gaisa strāvas, kas palīdz tiem pacelties augstāk un taupīt enerģiju tālajā ceļā. Tas ir episks ceļojums, ko putni veic katru gadu, neraugoties uz grūtībām un briesmām, kas viņus var sagaidīt maršrutā.
Pavasara sajūta jau gaisā
Tas, ka stārķi ir sākuši savu mājupceļu, ir viena no drošākajām zīmēm, ka pavasaris vairs nav aiz kalniem. Dzīvnieku instinkti ir apbrīnojami – viņi sāk just gadalaiku maiņu krietni pirms mēs pamanām pirmos asnus vai siltākos saules starus. Viņu iekšējais pulkstenis skaidri saka, ka ir laiks posties ceļam.
Drīz vien arī Latvijas lauku sētās un uz māju jumtiem atkal atskanēs mums visiem tik pazīstamā klabināšana. Tas ir brīdis, ko daudzi gaida ar nepacietību, jo tieši stārķu atgriešanās simbolizē īstā pavasara iestāšanos un dabas mošanos pēc garā ziemas miega.
